Cienījamie Latvijas goda konsuli! Mīļie tautieši! Man ir liels prieks jūs sveikt ar Latvijas valstiskuma 93.gadskārtu, kā arī 20.gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Vēlos pateikties jums visiem par jūsu nozīmīgo devumu Latvijas labklājības un atpazīstamības nostiprināšanā pasaulē. Tāpat īpaši apsveicu jaunos goda konsulus Andri Lāci Mičiganā, Robertu Blumbergu Čikāgā, Tāli Sēju Bostonā, Uldi Bērziņu Oregonā, Juri Buņķi Losandželosā, Jāni Boli Rodailendā un Līgu Hoy Sanfrancisko. Ceru, ka jūs varēsiet piedalīties goda konsulu sanāksmē Rīgā, laikā no 2012.gada 5.-.6. jūlijam. 18.novembris ir gaiši un neatkārtojami svētki, kas vieno visas latviešu paaudzes un kopienas tuvās un tālās pasaules valstīs. Šajā dienā, uz brīdi aizmirstot ikdienas rūpes, mēs apceram paveikto un no jauna izvērtējam, ko latviešu tautai nozīmē Latvijas valsts. Šajā ziņā mēs piederam pie laimīgām, gandrīz vai jāsaka, izredzētām tautām un paaudzēm. Vēl pavisam nesen latviešiem sava valsts likās kā sapnis, neaizsniedzams mītisks ideāls. Latvijas valsts vārds vairāk saistījās ar pagātni, nevis ar nākotni. Pirms divdesmit gadiem sākās jauns laikmets. Baltijas tautas izcīnīja fantastisko uzvaru, atbrīvojoties no totalitārisma žņaugiem. Toreiz mēs bijām vienoti, un mums ir pamats būt lepniem par izcīnīto brīvību. Par to mūs apbrīnoja visa pasaule. Nevardarbīgā „Dziesmotā revolūcija” ir kļuvusi par īpašu fenomenu pasaules vēsturē. Tāpat mēs apliecinājām savu mērķtiecību vēlākajos gados, jaunos apstākļos nostiprinot savu valsti – ar iestāšanos ES un NATO, sakārtojot attiecības ar Krieviju. Latvijas atdzimšanā Amerikas Savienoto Valstu un tautas loma bija īpaši būtiska . Šī saikne paliek vitāli svarīga arī šodien. Tāpēc Latvija ir un paliks uzticama NATO alianses un ASV sabiedrotā. Nākamgad maijā Čikāgā notiks NATO Samits, kas ļaus no jauna nostiprināt šo militāro savienību un atzīmēt 10.gadadienu kopš Prāgā izskanējušā uzaicinājuma Latvijai iestāties aliansē. Samita vieta nav nejauša, jo Čikāga ir pilsēta ar vislielāko latviešu, lietuviešu un citu Centrāleiropas valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienu. Diemžēl mūsu straujā transformācija radīja arī zināmu eiforiju par to, ka dzīve uzlabosies lineāri, ka dzīves kvalitāte no gada uz gadu tikai pieaugs. Būtiski palielinājās nevienlīdzība ienākumos starp dažādiem sabiedrības slāņiem, pieauga migrācija un samazinājās dzimstība. Nopietnākā kopš neatkarības atjaunošanas ekonomiskā krīze iecirta dziļas brūces mūsu tautas labklājībā, pašapziņā un ticībā saviem spēkiem. IKP saruka gandrīz par ceturtdaļu, migrācijas rezultātā latvieši izveidoja jaunas kopienas Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Tomēr mūsu tauta spēja mobilizēties. Atļaušos apgalvot, ka tagad ir pamats cerīgāk raudzīties nākotnē. Krīzes sekas vēl ir jūtamas, bet smagākais posms ir aiz muguras. Ekonomika atguvusi izaugsmi 4,5% apmērā. Turpina augt iekšējais patēriņš un ražošanas jaudas. Pateicoties labvēlīgai starptautiskai konjuktūrai šogad turpināja pieaugt eksports, pārsniedzot pirms krīzes līmeni. Šā gada decembrī Latvijas Valdība beigs aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas Fondu un Eiropas Komisiju. Valdība izvirzījusi par mērķi līdz 2014.gadam izpildīt kritērijus pārejai uz vienoto Eiropas valūtu – eiro. Zīmīgi, ka arī politiskajā laukā ir sasniegta jauna attīstības fāze pēc referenduma par 10.Saeima atlaišanu un 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Politikā ienākuši daudzu jauni cilvēki, pārgrupējās vairākas partijas, nomainījās koalīcijas sastāvs. Ir izveidota rīcībspējīga, labēja koalīcija. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nodrošina Valdības pēctecību ekonomikas un finansu jomās. Pateicos par jūsu ieguldījumu saimniecisko sakaru stiprināšanā un atbalstu, gatavojot Latvijas valsts pārstāvju un uzņēmēju vizītes ASV. Manuprāt, Latvijā ir notikušas vairākas apsveicamas izmaiņas domāšanā un plānošanā. Arvien nostiprinās apziņa, ka nevaram tērēt vairāk nekā pelnām, ka nevaram cerēt uz straujiem, ekstensīviem izrāvieniem. Arvien skaidrāk apzināmies, ka turpmākā izaugsme būs jāpanāk sīvā konkurencē ar citām pasaules valstīm, soli pa solim bagātinot savas zināšanas un pieredzi, kāpinot produktivitāti. Šajā kontekstā esmu gandarīts par dinamiku Latvijas un ASV sadarbībā izglītības laukā. Baltijas un Amerikas Brīvības Fonds veiksmīgi uzsācis pētnieku un stažieru apmaiņas starp augstskolām un uzņēmumiem. Nesen izveidots Latvijas Universitātes atbalsta fonds ASV. Aktīvi uzņem apgriezienus kontakti starp Rīgas Tehnisko Universitāti, Rīgas biznesa skolu un mācību iestādēm ASV. Šie sakari ir viens mūsu nākotnes attiecību balstiem. Cits piemērs – pozitīvas attieksmes izmaiņas pret tautiešiem ārzemēs. Ir uzsākts nopietns darbs pie grozījumiem Pilsonības likumā, lai plašāk aptvertu mūsu valsts pilsoņu loku. Grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja deviņdesmit četri Saeimas deputāti. Ļoti ceru, šie grozījumi stiprinās piederības sajūtu un juridisko saikni ar senču dzimteni. Aicinu tautiešus pārdomāt šādu iespēju un pēc grozījumu pieņemšanas to izmantot. Turpmāk vēstnieks Rolands Lappuķe koordinēs valdības politiku sadarbībā ar latviešu diasporu. Lai atvieglotu Latvijas dokumentu izsniegšanas kārtību, no 2012.gada sākuma Latvijas vēstniecībā Vašingtonā sāks darboties mobilā pasu iekārta. Pēc mēneša, proti 6.decembrī atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības periods pārsniegs pirmskara Latvijas brīvvalsts laiku. Ar katru gadu mēs tuvojamies maģiskajam gada skaitlim – Latvijas simtgadei. Veidosim Latviju kopā kā plaukstošu, modernu, demokrātisku un tiesisku valsti! Kopsim Latvijas un ASV moderno partnerību 21.gadsimtā!