Latvijas vēstnieka Andreja Pildegoviča apsveikums Daugavas Vanagu delegātu sapulcei 2009.g. 28.maijā Garezerā Augsti godātais Rīdera kungs, Cienījamie Daugavas Vanagu un Vanadžu sapulces delegāti, Mīļie tautieši, Dāmas un kungi! Man ir liels gods sirsnīgi sveikt Daugavas Vanagus un Vanadzes Amerikas Savienotajās Valstīs ikgadējā kongresā un novēlēt Jums enerģiju, iedvesmu un jaunu mērķu piepildījumu. Par lielu nožēlu darba pienākumi Vašingtonā šoreiz man liedz iespēju apmeklēt Jūsu sapulci. Latvijas valsts vārdā vēlos apstiprināt Jums, ka Jūsu Latvijas mīlestība, Jūsu zināšanas, atbalsts un padoms mūsu valstij ir tik pat svarīgi kā agrāk. Zinu, cik Jūs uzmanīgi sekojat līdzi notikumiem Latvijā, cik dziļi jūtat Latvijas sabiedrisko pulsu, ar visu sirdi priecājaties par mūsu kopīgajiem sasniegumiem un tik pat patiesi pārdzīvojat mūsu neveiksmes. Ir pagājis tieši gads, kopš mūsu tikšanās Linkolnā, Nebraskas štatā. Aizvadītais laiks mums paliks atmiņā ar ievērojamiem notikumiem, kuru iespaids vēl nav pilnībā izprasts. Mums noteikti ir pamats priecāties un būt lepniem par daudz ko. Aplūkojot šo posmu, mēs atceramies krāšņos Lielos Latvijas Dziesmu svētkus, veiksmīgo mūsu sportistu dalību Pekinas Olimpiskajās spēlēs un iespaidīgās Latvijas 90. gadadienas svinības. Apbrīnojami projekti veiksmīgi īstenoti šeit Amerikā. Atcelts vīzu režīms. Esmu bijis dziļi saviļņots Klīvlandē latviešu skulptūru dārza atklāšanā, svinot Jāņus Losandželosā un atklājot Valsts svētkus Kenedija centrā Vašingtonā. Tie ir neatkārtojami brīži, kuros mēs izjutām lielu lepnumu par mūsu tautu, par tās vitalitāti, talantīgumu, izturību un spītu. Tomēr šis ir pretrunīgs, sarežģīts laiks gan Latvijā, gan Amerikā un visā pasaulē. Reizē ar priekiem un uzvarām esam izjutuši bažas, sāpīgas vilšanās un neveiksmes. Tas ir pārdomu un reorganizācijas laiks. Mēs labi apzināmies, ka pašreizējās grūtības ir iespējams pārvarēt, ja spēsim pareizi novērtēt lietu stāvokli, saliedēties, kā iepriekšējās krīzēs, un laicīgi izdarīsim pareizos secinājumus. Šajās dienās Latvijā atskatās uz pieciem gadiem, kas nodzīvoti Eiropas Savienībā un NATO. Nenoliedzami, ka šajā laikā Latvija ir stipri mainījusies. Latvija vairs nav „pelēkā” teritorija starp Eiropu un Krieviju. Esam droši noenkurojušies Rietumu drošības un ekonomikas institūcijās. Šī virzība ieguva neatgriezenisku raksturu. Esmu gandarīts, ka nesenā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Vašingtonā apstiprināja jaunās ASV administrācijas nemainīgo atbalstu Latvijas drošībai, kā arī NATO prioritārai lomai Eiropas miera un stabilitātes nodrošināšanā. Es vēlos uzsvērt Daugavas Vanagu ieguldījumu Latvijas atdzimšanā un drošības stiprināšanā. Jūsu nesavtīgais devums ir augsti novērtēts Latvijā. Mēs neatlaidīgi cenšamies kopt savu kultūru un vienlaicīgi paplašināt pasaules izpratni par Latvijas skarbo pagātni. Mēs domājam par to, lai mūsu tautas gara mantojums iegūtu jaunus, modernus izteiksmes līdzekļus un formas. Šogad aprit 70 gadu kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas. Tāpēc sevišķi aktuāla kļūst dokumentālās filmas „Padomju stāsts” izplatīšana ASV, kā arī virtuālā totalitāro noziegumu muzeja atklāšana š.g. jūnijā. Svētīgu darbu šajā laukā veic mūsu Eiropas parlamentārieši, sekmējot izpratni par totalitāro režīmu noziegumiem. Tas ir vēl viens arguments, kas rosina ņemt dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās š.g. 6.jūnijā. Daugavas Vanagu neatlaidīgais darbs jaunās paaudzes patriotiskās audzināšanas laukā ir plaši zināms. Ekonomiskās lejupslīdes laikā jebkurš atbalsts izglītības, labdarības vai sociālās aprūpes projektiem Latvijā ir svētīgs un ļoti nepieciešams. Šoreiz jaunu slodzi ieguvuši pazīstamie vārdi: „ Latvijai ir grūti laiki, katram jānāk palīgā”. Es vēlos pateikties par sirsnīgo un lietišķo sadarbību starp Daugavas Vanagiem un Vanadzēm un Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Esam centušies būt radoši, enerģiski un darboties atbilstoši jaunā laikmeta apstākļiem. Šķiet, ka mēs gluži labi saprotamies, gan aizstāvot Latvijas intereses starptautiskajos forumos, gan rīkojot kultūras pasākumus, gan cenšoties uzturēt garīgo un fizisko formu deju svētkos, dziesmu vakaros, volejbola un novusa turnīros. Noslēgumā vēlos citēt Prezidentu Valdi Zatleru: ”Latvija ir mūsu valsts. Mēs nevaram to uzrunāt trešajā personā. Mums katram ir sava mīļā Latvija. Bet Latvijas valsts pastāvēs tikai tad, ja visi kopā to jutīsim kā savējo. Mums tagad ir iespēja daudz ko mainīt, labot kļūdas, lai dzīvotu savādāk un labāk! Kāda būs mūsu Latvija, ir atkarīgs no mums katra - no vēlmes līdzdarboties, nākt ar jaunām idejām. Ir svarīgi nezaudēt Latvijas nākotni šodienas grūtību krustceļos”. Dievs svētī Latviju!