LR vēstnieka Andreja Pildegoviča apsveikums Latvijas 90. gadadienā (2008.gada novembrī - Vašingtonā) Mīļie tautieši, Dāmas un kungi, No visas sirds sveicu katru latvieti un Latvijas draugu Amerikas Savienotajās Valstīs mūsu valstiskuma apaļajā jubilejā. Latviešu tautai Neatkarības diena ir brīnumaini, unikāli svētki. Pirms 90 gadiem mūsu vectēvu paaudze pirmo reizi spēja apvienot latviešus nacionālā, modernā un demokrātiskā valstī. Tik pat neticamā kārtā pirms 18 gadiem mūsu tauta atjaunoja savu valstiskumu. Pirms kāda laika skeptiķi ārzemēs un pašmājās uzskatīja, ka latvieši ir stipra tauta, bet pagaidām Latvija ir valsts, kurā vēl nav pietiekami izkopta valstiska domāšana. Uzskatu, ka pēdējo divu dekāžu laikā esam pierādījuši pretējo. Mūsu valsts elpo, attīstās un ar katru dienu nostiprinās. Līdz ar to 18.novembris ir atguvis savu sākotnējo mirdzumu un vēsturisko nozīmību. Šogad, svinot šo vēsturisko dienu kopā ar lietuviešiem, igauņiem, somiem un poļiem, mēs atskatāmies uz vairāku paaudžu atstāto mantojumu. Atcerēsimies, ka pirms pāris dekādēm Latvija atradās tālu aiz Berlīnes mūra, šķietami uz mūžīgiem laikiem iemidzināta un iesprostota PSRS kontrolē. Tas ir brīnums, ka par spīti visiem šķēršļiem, nelabvēlīgajam starptautiskajam stāvoklim, pretinieku nomācošam pārspēkam, katastrofālajiem zaudējumiem pasaules karos un okupāciju laikā, latviešu tauta spēja atdzimt, 20.gadsimta laikā divreiz izcīnot brīvību un neatkarību. Tas ir brīnums, bet tā nav liktenīga nejaušība, Dieva dāvana, kādas lielvalsts piešķirta balva vai gadījuma laimests. Sava valsts ir visas latviešu tautas upurēšanās, uzdrīkstēšanās, brīvības alku un saskaņota, mērķtiecīga darba rezultāts. Tā ir mūsu kolektīvo ilgu un pūliņu kulminācija. Mīļie tautieši, Es trešo reizi svinu Neatkarības dienu Ziemeļamerikā. Pirmo reizi tas notika 1995.gadā, kad bijušās PSRS bruņotie spēki vēl atradās uz Latvijas zemes. Otrā reize bija pērn Vašingtonā, kad man tika uzticēts godpilnais uzdevums pārstāvēt Latviju ASV. Neatkarības dienas svinēšana ārpus Latvijas ir sevišķi emocionāla. Ir apbrīnojami, kā šī tradīcija tika saglabāta brīvajā pasaulē. Tagad tie ir visu latviešu svētki, kas tiek atzīmēti visur, kur dzirdama latviešu valoda, kur skan latviešu dziesmas, kur dzirkstī latviešu humors. Tie ir svētki, kas pilnībā atguvuši savas pozīcijas atjaunotajā Latvijā, jo tos svin ģimenēs absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no etniskās piederības. Šogad tie tiek svinēti ar īpašu vērienu, parādēm, svētku sarīkojumiem pilsētās visos Latvijas novados – Cēsīs, Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Jelgavā. Mīļie tautieši, Šajā jubilejas gadā neatkarības dienai ir sevišķa slodze. Tā sakrīt ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem, kas atstās paliekošu, neizdzēšanu iespaidu gan Latvijas dzīves ritējumā, gan pasaules notikumu plūsmā. Lai gan Latvija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pilnībā uzcelta, mums ir svētku sajūta, ir daudz iemeslu būt lepniem par attīstību Latvijā, būt gandarītiem par ciešām sadarbības saitēm starp Latviju un ASV. Tāpēc es aicinu jūs sanākt kopā, lai tautiešu pulkā izjustu šo svētku brīdi, novērtētu mūsu kopīgo centienu sasniegumus. Lai cik ērkšķains būtu mūsu ceļš, cik smagi pārbaudījumi būtu jāpārvar ikdienā, cik satraucoši būtu starptautiskie notikumi finanšu tirgos vai vardarbības uzliesmojumi Kaukāza reģionā, es viennozīmīgi ar optimistisku pārliecību veros Latvijas nākotnē. Turpināsim veidot to kopā. Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties visiem tautiešiem, kuri daudzu gadu desmitu gaitā saglabājuši latvietību, uzturot skolas, bērnudārzus, korus, draudzes. Jūsu sirdsdegsme ir apbrīnas vērta. Pirms pāris mēnešiem, viesojoties Klīvlandē, man bija lieliska iespēja piedalīties latviešu skulptūru dārza atklāšanā. Tas ir unikāls mīlestības apliecinājums Latvijai. Jūsu darbi pierāda, ka taisnība bija slavenajam Rūjienas mācītājam: „Latvija nav bēdu ieleja, bet plaukstošs rožu dārzs”. Tik tiešām katrs latvietis ir mūsu Latvijas arhitekts, galdnieks vai dārznieks. Jūsu sniegums ir vajadzīgs Latvijai, tas ir pamanīts un novērtēts no Latvijas valsts puses. Īsajos 18 gados ir sasniegts ļoti daudz. Novērtēsim to. Latvija ir atguvusi savu leģitīmo vietu Eiropas valstu saimē un iekļāvusies attīstītāko valstu apvienībās - ES un NATO. Tā kļūst stiprāka ar katru dienu. Latvijas brīvvalsts pastāv, pateicoties tikai pašu latviešu neatlaidīgam darbam. Tās panākumu pamatā ir diendienā lieti sviedri, asaras un asinis. Tā ir arī pareiza stratēģiskā kursa izvēle un objektīva risku analīze. Par svarīgākajām lietām mēs bijām spējuši vienoties un neatlaidīgi gājuši uz šo mērķi. Tikai pateicoties mūsu kopīgajiem pūliņiem gan Latvijā, gan ārzemēs, mums, jau gandrīz tik pat ilgi kā pirmskara periodā, ir sava atjaunotā valsts, sava valsts valoda, sava pilsonība, savi sabiedrotie starptautiskās organizācijās, sava valūta un sava olimpiskā komanda. Vairāku latviešu paaudžu sapnis ir kļuvis par īstenību. Mums labi saprotams, ka sava valsts nozīmē gan privilēģijas, gan arī pienākumus. Mēs cenšamies apzināt iespējamos draudus un izaicinājumus, kā arī meklējam tiem atbilstošus risinājumus. Dažreiz pieļaujam kļūdas, bet, kā zināms, nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Atšķirībā no iepriekšējiem gadsimtiem, tagad mēs paši esam sava likteņa lēmēji. Mēs skaidri redzam, ka mūsdienu pasauli - gan Eiropas, gan Amerikas krastā sagaida nopietni pārbaudījumi. Arī Latvija ir cieši integrēta globālajos procesos, un to vistiešākajā veidā skar notikumi pārejā pasaulē. Mēs ne tikai pārvaram pagātnes mantojumu, bet arī cenšamies adaptēties pasaulē notiekošajām izmaiņām. Mūsu prioritātes paliek nemainīgas - rūpēties par Latvijas drošību, ekonomisko progresu, tiesiskumu un sociālo attīstību. Gan svētku reizēs, gan ikdienā mēs jūtam, ka Latvijai pasaulē ir arvien vairāk draugu. Mēs vairs neesam vieni. Pirmkārt, tie ir mūsu sabiedrotie - ASV, NATO un Eiropas Savienībā. Ir dziļi simboliski, ka šodien svētku parādē Daugavmalā blakus Latvijas bruņoto spēkiem soļo visu NATO valstu armiju pārstāvji. Jau gandrīz piecus gadus Latvijas militārās bāzes ir NATO kara bāzes. Latvijas gaisa telpu sargā ASV iznīcinātāji. Tā ir nopietna garantija Latvijas teritoriālai neaizskaramībai un drošībai. Krievijas iebrukums Gruzijā no jauna parādīja, cik pareizs un tālredzīgs bija Latvijas lēmums pēc iespējas ātrāk integrēties ES un NATO. Šogad Latvija beidz savu misiju Irākā. Kaujas laikā esam stiprinājuši ieroču brālību. Tas bija smags pārbaudījums. Irākā krita trīs Latvijas karavīri. Tie nekādā ziņā nebija veltīgi upuri. Pirms dažām nedēļām ASV Bruņoto spēku komandieris admirālis Maikls Mulens Rīgā no jauna apliecināja, ka NATO ir apņēmības pilna sargāt visas savas dalībvalstis. Mēs pilnībā paļaujamies uz NATO garantijām un turpinām pilnveidot regulāro militāro mijiedarbību ar saviem NATO partneriem. ASV atbalstam Baltijas telpā ir vitāli svarīga nozīme. Tuvākajā laikā noslēgsies ASV prezidenta Džordža Buša prezidentūras laiks. Varam būt pārliecināti, ka turpmākajā laikā vēsturnieki turpinās analizēt prezidenta Buša politiskās uzvaras un neveiksmes. No savas puses vēlos, izmantojot iespēju, uzsvērt, ka Latvija un citas Centrāleiropas valstis ir dziļi pateicīgas šim ASV prezidentam par izlēmību un nelokamo atbalstu Baltijas valstu centienos atgriezties starptautiskajā apritē, līdz ar to atbrīvojoties no Aukstā kara ēnas. Vēlos uzsvērt, ka, pateicoties tieši prezidenta Buša nostājai, Baltijas valstis tika uzņemtas NATO. Prezidents Bušs publiski nosodīja Jaltas vienošanos un savas prezidentūras laikā atcēla vīzu režīmu Baltijas valstu pilsoņiem. Tēlaini izsakoties, līdz ar to šomēnes krita pēdējā Aukstā kara barjera, kas kavēja kontaktus starp radiem, draugiem, uzņēmējiem un tūristiem. Šā gada 17.novembrī latvieši iegūst tiesības ceļot uz ASV bez vīzas. Tas ir vēl viens Latvijas panākums. Paldies tautiešiem ASV par atbalstu šim vēsturiskajam pavērsienam. Panākot bezvīzu režīmu, mēs esam apsteiguši tādas labi zināmas valstis kā Grieķija, Polija, Izraēla vai Malta. Mīļie tautieši, Šis ir pārmaiņu laiks arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirms dažām dienām tika ievēlēts jauns ASV prezidents, daudz jaunu Kongresa un Senāta locekļu. Šiem balsojumiem ir liels iespaids uz notikumiem visā pasaulē. Kā neatkarīga valsts, Latvija līdz šim ir sajutusi atbalstu gan no demokrātu, gan no republikāņu puses. Izmantojot iespēju, vēlos izteikt atzinību Amerikas Latviešu Apvienībai, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai, Daugavas Vanagiem, apvienībai TILTS, citām latviešu organizācijām, goda konsuliem par rūpēm Latvijas un Amerikas draudzības stiprināšanu. Pateicoties jūsu pūliņiem, panākta Senāta rezolūciju par Latvijas 90.gadadienu. Pasaules ekonomikas recesija būtiski samazinās izaugsmes tempus Latvijā, tomēr tā ir arī laba iespēja uzlabot administrēšanu un valsts pārvaldi, optimizēt ražošanu. Ceru, ka tas būs arī stimuls jauninājumiem izglītības un apmācības jomā. Produktivitātes un ražīguma kāpināšana kļūst par lielākajiem izaicinājumiem. Skaidrs, ka to var panākt tikai ar uzlabojumiem izglītības sistēmā, kā arī ar mērķtiecīgu saimniecisko un nodokļu politiku. Mums jābūt kritiskiem, bet nedrīkst nolaist rokas vai noliegt savus sasniegumus. Kā vienā no pēdējām intervijām teica Valsts prezidents Zatlers, tad Latvija ir astotā zaļākā valsts pasaulē. Mēs reizēm aizmistām, kāda bagātība mums pieder. Preses brīvības ziņā mēs esam desmit atklātāko pasaules valstu skaitā. Tā ir bagātība un milzu vērtība. Tiešā un pārnestā nozīmē mēs elpojam brīvības gaisu, kas atraisa katra indivīda talantu un radošo potenciālu. Valsts vēsturē 90 gadi ir nopietna gadskārta. Mēs esam pārliecināti, ka tie, kuri reiz piedzīvojuši neatkarību, no tās nekad neatteiksies. Mūsdienu Latvijā jau ir izaugusi pirmā paaudze, kura vairs neatceras PSRS periodu. Tā ir paaudze, kura šogad debitēja Lielajos Dziesmu un Deju svētkos. Domāju, ka mēs varam būt lepni par viņu sniegumu. Mūsu valsts nākotne izskatās cerīga un daudzsološa. Šogad pār Latviju iedegusies lielās jubilejas svinību lāpa! Novēlu katram no jums visa gada garumā saglabāt sirdsdegsmi par Latviju, svētku pacēlumu, prieku un lepnumu par mūsu valsti. Dievs svētī Latviju!