foto: Pēteris Alunāns Latvijas vēstnieka Andreja Pildegoviča runa valsts svētkos Filadelfijā 2009. 14.novembrī Godātie Filadefijas latvieši, Biedrības valdes priekšsēdi Liepas kungs, Mācītājs Ukstiņa kungs, Amerikas Latviešu palīdzības fonda prezidents Bērziņa kungs, Goda konsuls Medvecka kungs, Mīļie tautieši, Latvijas draugi un atbalstītāji! Dāmas un kungi! Latvijas vārdā sveicu visus klātesošos mūsu valsts 91.dzimšanas dienā! Katram latvietim šie ir īpaši svētki un man ir prieks, ka šodien esam sanākuši kopā, lai apliecinātu latvietību, pieminētu savas tautas varoņus un mocekļus, izvērtēt aizvadīto neatkarības un brīvvalsts posmu. Kā saka, „trīs lietas labas lietas, ceturtā no sirds”. Tāpēc šodien svinēsim Latvijas valsts atdzimšanu, kā arī mūsu tautas panākumus un sasniegumus. Vēlos uzsvērt, ka ar lielāko prieku atsaucos jūsu ielūgumam. Man, kā Latvijas vēstniekam un kādreizējam vēstures studentam, viesošanās pie jums Filadelfijā ir sevišķi emocionāls pārdzīvojums. Vēlos sirsnīgi pateikties par iespēju pirmo reizi apmeklēt leģendāro Filadelfijas Brīvo latviešu biedrību - vecāko latviešu biedrību ārpus Latvijas. Ar lielu interesi šodien apskatīju šo vēsturisko namu, kas glabā liecības par nepārtraukto latviešu sabiedrisko dzīvi Filadelfijā kopš 1892. gada! Pārņem neparasta sajūta, apzinoties, ka jūsu biedrība tika izveidota 26 gadus pirms Latvijas valsts pasludināšanas. Spītējot vētrainajiem notikumiem Dzimtenē, revolūcijām, pasaules kariem, okupācijai un dzelzs priekškaram, jūsu biedrība ir darbojusies visa XX gadsimta laikā. Tāpat šodien tā turpina savas aktivitātes šajā straujajā un mainīgajā jaunās tūkstošgades laikmetā. Filadelfijas Brīvo latviešu biedrība ir patiesi unikāls latvietības kopšanas piemērs ārpus valsts robežām. Jūsu varējums ir iedvesmojuma avots, no kura īstu patriota stāju var mācīties latvieši visās pasaules malās. Jūsu biedrībā uzkrātā pieredze ir vērtīgs atgādinājums tam, kā brīvā, demokrātiskā pasaulē vairākas patriotiskas latviešu paaudzes spēja saliedēties, lai, apvienojot talantus, resursus un zināšanas, iestātos par latviešu tiesībām, koptu latviešu valodu, kultūras mantojumu, un sniegtu savu pienesumu modernas Latvijas valsts un latviešu politiskās nācijas veidošanā. Priecājos, ka, pēc vēstniecības iniciatīvas, Latvijas Universitāte laidusi klajā jaunu rakstu sējumu par Latvijas un Amerikas attiecībām. Šodien vēlos pasniegt šo grāmatu Jūsu biedrības bibliotēkai. Izmantojot iespēju, vēlos īpaši pateikties goda konsulam Medvecka kungam par laipno sagaidīšanu un viesmīlību, kā arī Ģirtam Zeidenbergam no biedrības TILTS, kas Filadelfijas latviešu vārdā man atsūtīja jūsu ielūgumu. Pateicoties Amerikas latviešu enerģiskajiem pūliņiem, ir uzcelts acij netverams, bet ļoti reāls tilts kultūras mijiedarbībai starp latviešiem abos okeāna krastos. Vēlos atzīties, ka pēdējo divu gadu laikā, strādājot Vašingtonā, pateicoties jūsu aktīvajai darbībai, gandrīz vai ik mēnesi man ir bijusi iespēja priecāties un apbrīnot Latvijas teātra, mūzikas, dzejas un aktiermākslas izcilāko pārstāvju sniegumu. Reizēm man šķiet, ka šeit esmu biežāk apmeklējis kultūras pasākumus, nekā dzīvojot Rīgā. Tie ir neatkārtojami brīži, kuros mēs izjūtam lielu lepnumu par mūsu tautu, par tās vitalitāti, talantīgumu, izturību un spītu. Dāmas un kungi, Es, protams, labprāt apmeklēju Filadelfiju arī tāpēc, ka tieši šajā pilsētā lielā mērā tika likti pamati brīvai un neatkarīgai Amerikas Republikai. Šeit ir īpašs brīvības gaiss. Šorīt ar lielu interesi apskatīju pirmo ASV galvaspilsētu, slaveno „Brīvības zvanu” un pieminekļus Amerikas nācijas tēviem-valsts dibinātājiem. Tik tiešām arī mūsu šodienas kopā sanākšanas atslēgas vārds ir brīvība. Godinot brīvības ideālu mēs šogad atskatāmies uz vairākiem nozīmīgiem datumiem. • 70.gadadiena Molotova un Rībentropa paktam; • 20 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas un 20. gadadiena Baltijas ceļam; • 5 gadi Latvijas dalībai Eiropas Savienībā un NATO; • 1 gads kopš bezvīzu režīma ieviešanas starp Latviju un ASV. Pirms 91 gada mūsu senči pirmo reizi mūsu tautas vēsturē īstenoja latviešu sapni, pasludinot neatkarīgu, patstāvīgu, demokrātisku valsti. Mēs labi atceramies, ka šis brīvības periods bija pārāk īss. Pēc 22 gadiem totalitārie nacistiskās Vācijas un padomju Krievijas režīmi iznīcināja mūsu valsti. Tomēr, ne sistemātiskās represijas, ne masveida deportācijas, ne plānveidīga rusifikācija vairs nespēja izdzēst atmiņas par šo brīvvalsts posmu. Nekas nevarēja apslāpēt latviešu ilgas pēc sava valstiskuma. Neskaitāmi upuri, neizmērojamas ciešanas, neatlaidīgs darbs, lūgšanas un sabiedroto atbalsts bija tas ceļš, kas Latvijas valstij pirms nepilniem 20 gadiem ļāva atdzimt no pelniem kā mītiskajam feniksam. Atskatoties uz šīm divām dekādēm, jāsecina, ka, tāpat kā pēc Pirmā pasaules kara, Latvijas tauta atkal spēja paveikt milzu lietas neiedomājami īsā laikā. Savā attīstībā esam apgāzuši vairākas socioloģijas un ekonomikas teorijas. Pirms divdesmit gadiem tikai retais varēja iedomāties, ka mazāk kā vienas paaudzes laikā Latvija izveidos modernu, demokrātisku, plurālistisku valsti. Valsti, kas bez ievērojamiem cilvēku upuriem atbrīvosies no totalitāro ideoloģiju mantojuma un okupācijas režīma militārās klātbūtnes. Valsti, kas iestāsies Eiropas Savienībā un NATO, kas garantēs iedzīvotājiem visas pamattiesības un brīvības. Valsti, kas spēs fundamentāli pārveidot, pārorientēt savu ekonomiku un iesaistīsies sīvajā konkurencē ar pārējām pasaules 190 valstīm. To visu mēs esam paveikuši, būdami vienoti par pamatmērķiem un pamatvērtībām. Panākumu nodrošinājusi Latvijas latviešu un daudzo latviešu diasporu pleca sajūta. Nozīmīga loma bija arī mūsu sabiedroto valstu attieksmei. Šajā svētku reizē vēlos uzsvērt, ka mūsu valstiskuma atjaunošanā un nostiprināšanā sevišķi nozīmīgs ir bijis Amerikas Savienoto Valstu atbalsts. Esam dziļi pateicīgi gan par demokrātu, gan republikāņu ASV prezidentu stingro atbalstu Baltijas valstīm. Par augsto uzticības un sadarbības līmeni liecina mūsu valstu partnerība NATO, kā arī abu valstu kopīgā rīcība pasaules smagāko problēmjautājumu risināšanā, piemēram, Afganistānā. Šajās dienās pasaule atskatās uz Berlīnes mūra krišanas 20.gadadienu. Varam būt gandarīti, ka esam izmantojuši šo unikālo vēsturisko iespēju izrauties no pagātnes un tagad kopā ar citām Eiropas valstīm veidojam savu nākotni. Šogad aprit pieci gadi, kas nodzīvoti Eiropas Savienībā un NATO. Nenoliedzami, ka šajā laikā Latvija ir stipri mainījusies. Latvija vairs nav „pelēkā” teritorija starp Eiropu un Krieviju. Esam droši noenkurojušies Rietumu drošības un ekonomikas institūcijās. Šī virzība ieguvusi neatgriezenisku raksturu. Ievērojami pieaugusi saimnieciskā aktivitāte, daudz plašāk esam iesaistījušies starptautiskajā apritē, Latvijas iedzīvotāji ieguvuši agrāk neiedomājamu drošības sajūtu, demokrātijas brīvības, līdz šim nepieredzētas ekonomiskās attīstības iespējas. Proporcionāli tam paaugstinājusies latviešu pašapziņa, prasību līmenis pret saviem politiķiem, valsts pārvaldi, nevalstiskām organizācijām. Ir labi, ka par ikdienišķām lietām mēs uzskatām iespējas rīkot tautas referendumus, balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, strādāt un studēt Eiropā, ceļot uz Eiropas valstīm un ASV bez vīzas. Nekad mūsu valsts vēsturē Latvijai nav bijuši tik ietekmīgi un uzticami sabiedrotie. Šie pieci gadi ir parādījuši, ka mūsu stratēģiskā izvēlē ir bijusi absolūta pareiza. Latvijas gaisa telpu sargā NATO lidmašīnas, NATO nākusi palīgā cīņā ar kiberuzbrukumiem mūsu kaimiņvalstij Igaunijai. Mūsu tauta labi apzinās, ka par brīvība jācīnās vienmēr. Esam bijuši labi ASV un NATO sabiedrotie, gan svētkos, gan grūtajos brīžos, piemēram, Irākā. Mēs ticam kolektīvās aizsardzības aliansei un, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem, turpinām piedalīties starptautiskajās operācijās. Tik pat nozīmīgs devums ir bijis no dalības Eiropas Savienībā. Piecu gadu guvums - milzīga pieredze ekonomikā, finansēs, tieslietās un ārlietās. No budžeta viedokļa raugoties, Latvijai dalība ES no 2004. līdz 2007.gadam ir sniegusi vairāk kā 700 milj. Ls lielu finansiālu stimulu ekonomikas attīstībai. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, investīciju apjomi ir gandrīz dubultojušies. 2004. gadā investīciju apjoms uz vienu strādājošo bija 3 tūkstoši eiro jeb 30 % no ES vidējā līmeņa, bet 2007. gadā - 6 tūkstoši eiro jeb 50% no ES vidējā līmeņa. Lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu eksporta realizācijas vērtība 2007. gadā bija vairāk kā 600 milj. Ls, kas ir apmēram 4 reizes vairāk nekā 2003. gadā. Eiropas Savienība mums palīdz stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Šogad Baltijas valstis panāca principiālu vienošanos par elektrības tīkla saslēguma izbūvi starp Zviedriju un Baltiju, kā arī par vienotā Baltijas elektrības tirgus izveidi līdz 2013.gadam. Dalība ES un NATO palīdzējusi paplašināt pasaules izpratni par Latvijas skarbo pagātni, kā arī domāt par to, lai mūsu tautas gara mantojums iegūtu jaunus, modernus izteiksmes līdzekļus un formas. Šogad apritēja 70 gadu kopš Molotova - Rībentropa pakta parakstīšanas. Š.g. 23.augustā Vašingtonā, līdzīgi kā pirms 20 gadiem Baltijas ceļa laikā, sadevušies rokās, savienojām Latvijas un Igaunijas vēstniecības. Esam gandarīti par dokumentālās filmas „Padomju stāsts” izplatīšanu ASV un virtuālā totalitāro noziegumu muzeja atklāšanu š.g. jūnijā. Svētīgu darbu šajā laukā veic mūsu Eiropas parlamentārieši, sekmējot izpratni par totalitāro režīmu noziegumiem. Tāpēc es kategoriski noraidu spekulācijas un pieņēmumus, ka Latvijai bija alternatīvas dalībai ES un NATO, ka integrācija notika pārāk strauji vai ka dalība šajās struktūrās bija par cēloni pašreizējai ekonomiskai recesijai Baltijā. Dāmas un kungi, Raksturojot pēdējā laika norises starpvalstu dialogā, vēlos paust gandarījumu par prezidenta Baraka Obamas apņemšanos stiprināt NATO, kā arī partnerību ar Baltijas valstīm. Spilgts apliecinājums tam ir pēdējā NATO Samitā pieņemts lēmums par atbalsta plānu izstrādi, mācībām un treniņiem NATO robežvalstīs, ieskaitot Latviju. To apstiprina arī nesenā Viceprezidenta Dž. Baidena vizīte Centrāleiropā un Valsts sekretāres H. Klintones uzruna Berlīnes mūra krišanas gadadienā. Latvijai ir svarīgs Amerikas atbalsts, jo starptautiskajā politikā iepriekšējais gads atnesa vairākus nopietnus pārbaudījumus. Šeit minams Krievijas un Gruzijas karš, gāzes konflikts starp Krieviju un Ukrainu. ASV un Krievija vienojās par attiecību „pārlādēšanu”. Lai risinātu domstarpības un saskaņotu pozīcijas, dialogs vienmēr ir bijis svarīgs līdzeklis. Latvija, protams, atbalsta šāda dialoga izvēršanu. Tajā pat laikā mums ir jāpieliek pūles, lai lielvalstu dialogā tiktu ņemtas vērā arī nelielo valstu intereses. Pirms gada krita pēdējā mākslīgā barjera, kas kavēja kontaktus starp Latviju un ASV. Latvijas pilsoņi beidzot ieguva tiesības bez vīzu šķēršļiem ceļot uz ASV. Jūs zināt, ka tas nebija vienkāršs risinājums. Šim solim bija ietekmīgi pretinieki un daudzi skeptiķi. Tāpēc kārtējo reizi nozīmīgs bija arī Amerikas latviešu organizāciju atbalsts. Vairāki tūkstoši latviešu jau ir izmantojuši brīvās ceļošanas priekšrocību, viesojušies pie radiem, apmeklējuši šīs varenās valsts ievērojamās vietas. Ceru, ka šie tiešie kontakti vēl vairāk stiprinās draudzību un simpātijas starp Latvijas un ASV tautām, kā arī paplašinās izglītības un saimniecisko mijiedarbi. Dāmas un kungi, Šodien ir svētki, tāpēc es daudz labprātāk turpinātu labo darbu un ieceru uzskaitījumu. Tomēr mēs nekad nedrīkstam gulēt uz lauriem un tieši tamdēļ tagad vēlos pieskarties vairākiem izaicinājumiem vai pārbaudījumiem, kurus mums nāksies pārvarēt tuvākajos gados. Tie skar gan ekonomiku, gan politiku. Daudziem no šiem izaicinājumiem ir globāls raksturs. Tos izraisīja pasaules ekonomikas recesija un dziļākā lejupslīde ASV kopš lielās depresijas. Pie mums Latvijā iekšējo un ārējo faktoru dēļ pēdējā gada laikā vērojama strauja ekonomikas atdzišana. Tēlaini to saucam par „dižķibeli”, kaut gan latviskā uztverē „dižs„ saistās ar kaut ko varenu un pozitīvu. Lai kā tas arī nebūtu, ar šo saimnieciskās dzīves lejupslīdi mums būs jācīnās visiem kopā. Tā ir pirmā nopietnā krīze, ko piedzīvojam kā neatkarīga valsts. Lielā mērā pasaules krīzes izraisīto lejupslīdi pastiprināja Latvijas augšanas problēmas: nesabalansēta ekonomika, ES līmenim salīdzinoši zemā produktivitāte, neefektīva līdzekļu apgūšana, pārkarsētais patēriņš, nekustāmā īpašuma burbulis, nepietiekami stipra kontroles institūciju un tiesu sistēma. Ir skaidra apziņa, ka šodienas problēmām nav viena ātra risinājuma, kas dos tūlītējus drošus un taustāmus rezultātus. Tomēr nav pamata izmisumam, apokaliptiskiem pareģojumiem vai Latvijas nelabvēļu ironiskajiem spriedelējumiem par Latvijas valsts dzīvot nespēju. Jā, mums tagad iet grūti, ir jāatzīst situācijas nopietnība, jāapzinās tās cēloņi un kopā ar sabiedrotajiem jāmeklē risinājumi. Atrodoties ES un NATO sastāvā, mums ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar daudzām citām krīzes skartajām valstīm. Šajā grūtajā brīdī neesam vieni. Latvija saņem taustāmu atbalstu no Eiropas Savienības, kaimiņiem Baltijas jūras reģionā, kā arī ekspertiem no Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas. Skarot krīzes cēloņus un sekas, ir jāatzīst, ka pēdējo četru gadu laikā bijām zaudējuši modrību, pieļāvām pārmērīgus izdevumus, „pārkarsējām” ekonomiku un neizveidojām pietiekamus uzkrājumus nebaltām dienām un par daudz lēnos tempos realizējām valsts pārvaldes modernizāciju. Šogad ekonomisti paredz Latvijas IKP samazinājumu par 17%. Labklājības ziņā šogad mēs atgriezīsimies 2005.gada līmenī. Bezdarba līmenis pārsniedzis 15% slieksni. Pēdējo reizi tik augsts bezdarbs bija vērojams 1998.gada krīzes laikā, kuru izraisīja Krievijas maksātnespēja. 2008.gada decembrī Latvijas valsts bija spiesta glābt „Parex” banku kā otru lielāko valsts komercbanku. Vēlos pieminēt, ka par jaunās valsts pārņemtās „Parex” bankas vadītāju tika iecelts Nils Melngailis, mūsu tautietis no Bostonas. Šis piemērs apliecina to, ka tautiešu pieredze tiek augstu novērtēta Latvijā. Krīze ir iespēja izmainīt daudzas lietas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem likās nepiespējamas un īstenot to, kas vairāk kārt tika atlikts malā. Jaunā valdība ir apņēmusies veikt visaptverošu pārvaldes reformēšanu. Svarīgi ir mobilizēties un mērķtiecīgi turpināt uzsākto ceļu. Valda Dombrovska valdība ir izvirzījusi mērķi sagatavoties dalībai eiro ieviešanā līdz 2014.gadam. Smagākais uzdevums šajā jomā ir līdz 2012.gadam samazināt budžeta deficītu līdz 3% un noturēt valsts parādu zem 60% no IKP. Pagaidām vēl ir grūti saskatīt izaugsmi. Bet ir skaidri redzamas atveseļošanās pazīmes – pēdējos sešos mēnešos sāk izlīdzināties eksporta un importa proporcijas. Mēs atkal mācamies dzīvot taupīgāk, atbilstoši valsts un katras ģimenes rocībai. Tagad svarīgi veikt ieguldījumus perspektīvajās nozarēs, atbalstīt jomas, kurās Latvijai ir potenciāls: zinātnē, ķīmijā, bioloģijā, mežrūpniecībā. Priecē, ka salīdzinoši veiksmīgi turpina darboties tranzīta nozare. Ir uzsākti jauni projekti. Piemēram, ASV nemilitāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām uz Afganistānu. Šajā pārmaiņu laikā ievērojami palielinās iekšpolitiskie riski, kā, piemēram, ekstrēmisma un populisma pieaugums. Izmantojot iespēju vēlos atgādināt, ka pēc gada - 2010.g. 2. oktobrī notiks 10. Saeimas vēlēšanas. Atcerēsimies, ka katrs Latvijas pilsonis veido mūsu valsts nākotni. Aicinu jūs piedalīties šajā notikumā, kas noteiks mūsu valsts virzību un attīstību. Paralēli lēmumiem, kas ir vērsti uz ekonomiskas atveseļošanu, pēdējā gada laikā ir veikti vairāki politiskās sistēmas uzlabojumi: - ir panākta atteikšanās no lokomotīvju principa Saeimas vēlēšanu likumā; - pieņemti tā dēvētie anti-mafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā; - ir iecelts amatā Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja vadītājs; - ir noteikti algas griesti valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai, lielākā daļa politizēto valsts uzņēmumu padomju ir likvidēta; - apstiprināti priekšlikumi Satversmes grozījumiem. Latvijas tauta - Saeimas darba devējs- ieguva tiesības izvērtēt un lemt par savu priekšstāvju darbu arī starpvēlēšanu periodā. Satversmes grozījumi ir nozīmīgs ieguldījums tiešās demokrātijas nostiprināšanā. No šīs krīzes varam daudz ko mācīties. Gan veiksmes, gan neveiksmes ir jāanalizē. Pats svarīgākais ir izdarīt pareizus secinājumus, noteikt konkrētus un sasniedzamus uzdevumus, kā arī pēc tam neatlaidīgi virzīties uz nosprausto mērķi. Apzinoties, ka tuvākajos gados mums jārisina ļoti sarežģīti uzdevumi, mēs nedrīkstam ļauties izmisumam, sarūgtinājumiem, apātijai, vienaldzībai vai citiem līdzīgiem noskaņojumiem. No vēstures mēs zinām, ka latviešu tauta ir spējīga mobilizēties un pārvarēt ļoti smagas krīzes. Zīmīgi, ka arī politiskās partijas pēdējā laikā izrāda lielāku interesi par politisko spēku konsolidāciju un pārgrupēšanos, gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām. Iekšējo izaicinājumu loks ir labi zināms. Krīze vēl spilgtāk izgaismoja mūsu „vājās” vietas. Lai kvalitatīvi pakāptos jaunajā attīstības līmenī, Latvijai nāksies radikāli reformēt izglītības un veselības sistēmas, nostiprināt tiesu sistēmu, izturēt bezdarba pieaugumu, izlīdzināt labklājības līmeni un mazināt sociālo nevienlīdzību. Šos uzdevumus nevar paveikt tikai valdība vai valsts institūcijas. Sabiedrības attieksmei un līdzdalībai ir atslēgas loma. Tāpēc jebkurš atbalsts izglītības, labdarības vai sociālās aprūpes projektiem Latvijā ir svētīgs un akūti nepieciešams. Arī šajā jomā Amerikas latvieši ir snieguši daudz radošu un iniciatīvu. Vītola Fonds, profesora Keggi iedibinātā stipendija Jēlas Universitātē, ASV-Baltijas Uzņēmējdarbības fonds ir šīs cēlās misijas izcili piemēri. Dāmas un kungi, Latvieši nekādā ziņā nav noskaņoti padoties vai nolaist rokas bezspēcībā. Visbezcerīgākajos laikos mūsu tēvu un vectēvu paaudze, sargājot sapni par brīvvalsts atdzimšanu, pārvarēja ikdienas grūtības. Tāpat arī šodien, ekonomiskās krīzes apstākļos ir ne mazums latviešu, kuri ir gatavi sapņot par lielām lietām, izvirzīt nākamos tālejošus un ambiciozus mērķus. Tā mūsu sirmā Rīga ieguvusi tiesības kļūt par Eiropas kultūras galvas pilsētu 2014.gadā. Latvijas bibliotēkas jaunajai ēkai nākamgad varēs svinēt spāru svētkus. Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzinusi, ka Latvijas zinātnieku izgudrotās zāles: remantadīns un amantadīns ir iedarbīgs līdzeklis sezonālās AH1N1 gripas ārstēšanā. Mūsu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kandidē jaunajam Eiropas Savienības prezidenta amatam. Es kā diplomāts, vēsturnieks un Baltijas ceļa dalībnieks esmu optimists par Latvijas nākotni. Esmu pārliecināts, ka pašreizējās grūtības norūdīs mūs un pēc neilga laika mums izdosies atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi. Man ir gandarījums par iespēju apstiprināt jums, ka šajos grūtajos apstākļos jūsu Latvijas mīlestība, jūsu zināšanas, atbalsts un padoms ir tik pat svarīgi kā agrāk. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties jums par jūsu modrību Latvijas interešu sardzē. Zinu, cik jūs uzmanīgi sekojat līdzi notikumiem Latvijā, cik dziļi jūtat Latvijas sabiedrisko pulsu, ar visu sirdi priecājaties par mūsu kopīgajiem sasniegumiem un tik pat patiesi pārdzīvojat mūsu neveiksmes. Tāpēc vēlos vēlreiz aicināt jūs un visus tautiešus Amerikā piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās. Noslēgumā vēlos citēt Prezidentu Valdi Zatleru: ”Latvija ir mūsu valsts. Mēs nevaram to uzrunāt trešajā personā. Mums katram ir sava mīļā Latvija. Bet Latvijas valsts pastāvēs tikai tad, ja visi kopā to jutīsim kā savējo. Mums tagad ir iespēja daudz ko mainīt, labot kļūdas, lai dzīvotu savādāk un labāk! Kāda būs mūsu Latvija, ir atkarīgs no mums katra - no vēlmes līdzdarboties, nākt ar jaunām idejām. Ir svarīgi nezaudēt Latvijas nākotni šodienas grūtību krustceļos.” Dievs svētī Latviju!